Vājprāta Murgi

Ir dīvaina sajūta skatoties murgus. Tu redzi cilvēkus, kurus parasti sapņos nemēdz redzēt, piedzīvo bailīgas situācijas, no kurām nomodā visvairāk baidies, ne velti Freids par šito savulaik sastādija veselu teoriju.
Pēdējā laikā daudz kas nešķiet tā kā tam būtu jābūt. Vispār ir tāda sajūta, ka viss ir apgriezies kājām gaisā.
Ne īsti ēst gribas, ne kādi citādi sevi uzmundrināt. Mazināt vājprātu nepalīdz arī alkohols un, vēl jo mazāk,  pretsāpju līdzekļi. Vienkārši ir aizkritis ciet un tas šķiet tik pieņemami, ka īsti vairs negribas būt normālam.
Šķiet, ko līdz Tu pierodi pie kkāda muļķīga prāta stāvokļa, Tu ar to samierinies un sāc sadzīvot - tā it kā tas būtu  normālais variants.
Rezultātā, Tu kļūsti svešs pats savējiem.
Es to visu saprotu, bet mainīt nespēju/negribu/nezinu kā.
Bet es neprasu palīdzību, man tāpat ir labi.