nav virsraksta

Ir situācijas, kad jūties bezspēcīgs. Saka jau, ka nedrīkst padoties, bet šobrīd arī cīnīties vairs negribas. Un cīņa, kā ierasts, atkal pašam ar sevi. No vienas puses, viss, kas notiek, notiek uz labu; no otras, nebūtu prātīgi ļauties pašplūsmai, jo tas jau ne pie kā laba nenoved.
Tāpat, saka, ka katrs pats ir savas laimes kalējs. Vai tik to nevar salīdzināt ar: "Katrs pats sava likteņa lēmējs"? Tādā gadījumā no manis nesanāk ne kalējs, ne lēmējs.
Apstulbums ir mani pārņēmis, lai arī apzinos, ko vajadzētu darīt lietas labā.
Ir apnicis melot sev un, vēl jo vairāk, citiem, mēģinot iestāstīt, ka viss jau būs labi, bet beigās nekā. Atkal attopjamies pie sasistas siles.
Neizlēmība un šaubas. Motivācija un riebums.

Šodien manas ausis pilda muzikāls skaistums no Pinch un Digital Mystikz Džekiem kā arī nedaudz Jeramy Hollow. Tīra skaņa, kas aizpilda galvā valdošo tukšumu.